Devri

brondu .1

brondu .1

adj. Tuméfié.

(1869) FHB 213/28b. treïd noaz ar Bugel divin a ioa brondu gant ar goad. ●(1870) FHB 309/380a. He daoulagad c'hlaz a ioa eur c'helc'h brondu en dro dezho.

Ce site utilise des cookies pour son fonctionnement.En savoir plus...